Oooo...neticās, ka maijs jau gandrīz pagājis un mans pēdējais ieraksts bija aprīļa beigās. Hmmm..man pat jāaizdomājas, vai šogad apzināti esmu nodzīvojusi maija mēnesi vai viss tik tādā plūsmā pagāja. Īstenībā jau tik daudz kas ir noticis un daudz kas sadarīts, un pat nezinu, ko lai rakstu. Aij, tā ir, jāraksta uzreiz, kad kaut kas notiek, citādi pēc kāda laika emocijas jau noplakušas, paliek slinkums rakstīt un notikušais jau liekas sen pagājis un aizmirsts.
Bet ja man būtu jāapkopo maijs pāris teikumos, teikšu tā: dzīvoju un ar atvērtam acīm sapņoju par pārvākšanos uz jauno dzīvokli un jauna dzīves posma sākumu. Nav dienas, kad neaizdomājos par to, kā būs. Paralēli tam maijā baudīju brīvību, palasīju pediatrijas grāmatu (kas nezin, man jau jūlija otrā nedēļā ir rezidentūras eksāmens, kas novērtēs manas zināšanas), nodarbojos ar personības attīstīšanu, lasot gudras grāmatas, gāju iepirkt smukas zolīdas drēbes rezidentūrai, pavadīju super rītus, runājot pa skypu ar sev tuviem un mīļiem, un vakarus ar jaukiem cilvēkiem bārā, vaktēju draugu suņu meitiņu Lunu, biju nelielā ekskursijā apskatīt alas un cietu no muguras sāpēm, kas mani atturēja no fiziskām aktivitātēm (tagad jau viss labi...).
Un jā, maijs tak vēl nav beidzies. Rīt kāpjam mašīnā un uzsākam 10,5 stundu braucienu uz Indianapolis, IN, lai skatītos Indy 500 reisu 35 grādu karstumā. Tad pirmdien 10,5 stunas atpakaļ uz St. Paul, MN, lai kravātu mantas un 4dien visu savu iedzīvi pārvestu 478km uz dienvidaustrumiem. I'm super jazzed :)
Es šodien kārtējo reizi aizdomājos, cik esmu laimīga un kā man paveicies, un cik ļoti esmu pateicīga, ka man ir super ģimene un draugi. Esmu tik tālu no Jums, bet jūtu, ka Jūs domājat par mani un ka ir kāds, kam interesē mani stāsti un dzīves atklājumi. Runāju ar Jums pa skaipu un uzkrāju daudz pozitīvu emociju visai dienai. Vakar pavadīju 4 stundas pie skaipa, šodien 3 un ir tik super klausīties Jūsu piedzīvojumos un dalīties ar saviem. Kā gribētos sēdēt Vecrīgā kādā restorāniņā ārā ar Jums un baudīt PinaColada kokteili!!
Kā vienmēr, padalīšos arī ar pāris bildēm.
Te es nofotogrāfēju, ko pirms kādas nedēļas mēs saņēmām kā pasta sūtījumu. Izklausās, ka ASV nopietni gatavojas bioterorismam.
Un te būs pāris bildes no alām. Alās bija interesanti. Redzēju daudz sikspārņus (vienmēr bija jānopēta alas griesti pirms atļāvos kur apstāties, lai klausītos gidu), izbaudīju absolūto tumsu (hmm...nespēju noticēt, ka acis neaprod un patiešām neko nevar redzēt, pat Bj džempera baltās svītras) un redzēju cik interesanti spīd visparastākie akmeņi zem polarizētas gaismas.
Pasakos glāzei vīna un Norah Jones mūzikai, kas iedvesmoja mani izveidot ierakstu blogā. Un jāaaaaa esmu neaprakstāmi priecīga, ka tēja, kas uzlija man uz datora vakar, izžuva un datoram vairs nav gļuki. Tagad CapsLk taustiņš ieslēdz vai izslēdz lielos burtus un vairs uzpiežot neparādās "=65".
Kā vienmēr daudz BUČAS visiem lasītājiem!!!
Aude aliquid dignum!
No comments:
Post a Comment