Pēc ilgiem laikiem saku visiem SVEIKI!

Paldies Jums visiem par vārda dienas sveicieniem!! Ļoti mīļi un jauki!! Visi Jūsu sveicieni mani samudināja uz bloga atkal rakstīšanu.
Kā jau noprotat, esmu dzīva un neēsmu pazudusi, vienkārši mana dzīve ir pilnibā pārņemta ar darbu!
Mans grafiks: ceļos sākot no 4 un vēlākais 6:30, esmu mājās agrākais 6, bet reti, pārsvarā sanāk pēc 7 un tad vēl līdz 12 naktī strādāju. Vai man vēl patīk savs darbs? - Jā, noteikti! Tik brīžiem ir ļoti grūti izlīst no gultas un būt priecīgai par iešanu uz darbu, jo nogurums neatstāj ne mirkli. Šonedēļ man bija atvaļinājums. Ir jau 5diena un šodien ir pirmā diena, kad patiešām sāku justies labi, beidzot gribas ko darīt un šiverēties. Tik žēl, ka 1dien jau atkal uz darbu. Būs jāizmanto atlikušais laiks lietderīgi. Atvaļinājuma laikā, pēc ilgiem laikiem nodevos ēst gatavošanai, un kā man to patīk darīt! Sataisīju šodien quinoa salātus, krāsnī jau cepas cūku ribiņas un vēl iedvesma ir baltās šokolādes un makadēmijas riekstu cepumiem. Hm...jāizdomā ar ko rīt varētu  mūs abus palutināt. Kopš strādaju, tā ir nu iegājies, ka tas ir BJ pienākums mūs abus pabarot, bet izskatās, ka šonedēļ BJ bauda iespēju ēst manis gatavotas pusdienas.

Atvaļinājums ir super lieta!! Esmu izdarījusi tik daudz, ko ikdienā atlieku, piemēram, iztīrīju savu mašīnīti, pa ilgiem laikiem patiešām kārtīgi iztīrīju ar dušu, šo to iepirku mājai un sāku gatavoties jau Ziemassvētkiem. Mums tak jau ir eglīte!! Pirmā īstā eglīte, kopš ar BJ dzīvojam kopā! Pirmajā gadā AVS mums bija kaut kas mazs podiņā, otrajā nebija nekas, bet šogad ir viss :). Eglīte jau izpusšķota un zeķes pie kamīna izkarinātas. Tagad tik jāgaida Ziemassvētku vecītis :)!




Ārprāts, varu pievienoties visiem tiem, kas nesaprot, kur aizskrien laiks! Pēc nedēļas jau būšu pabeigusi 6 no 13 pirmā rezidentūras gada rotācijām! Tas nozīmē, ka gandrīz jau pusi. Ja tā godīgi, man liekas, ka esmu jau ar šo to iemācījusies. Man pašai tāda sajūta, ka palieku gudrāka. Kaut kā nupat kā uznāca apņemšanās pie savas gudrības piestrādāt un palasīt ar kādu medicīnisku rakstu.

Te būs pāris bildes no mūsu rudens:

Zuzu parkā! 

2 Smurfi un viena nezināma meitene, kas ar apgalvo,
 ka piederas pie smurfu klana

Mana tomātiņa pēdējā raža

Mans 18. novembra launags

18. novembra Iowa City latviešu saiets!

U of Iowa futbola stadions pirms spēles, un tiei aiz tā,
mana slimnīca

Ja tā padomā, man nav par ko daudz sudzēties!! Kopumā viss ir čikiniekā! Aaa..ir gan viena lieta... mums ārā nav sniegs un man tik ļoti to gribas. Sūtiet, lūdzu, tos sniega mākoņus uz šo pusi!

Un jā, lai visi zinātu un gatavotos: Bj un es būsim Helsinkos no 26. līdz 28. februārim un Rīgā no 28. februāra līdz 7. martam. Diemžēl tikai nedēļu, bet tas bija viss, ko varējam abi kopā paņemt brīvu no saviem darbiem. Bet ar labu plānošanu varēs daudz ko uzspēt un sadarīt! Gatavojieties!

Un tad līdz nākamai reizei!

ATĀ

Čau mīļie,

5dien bija man pēdejā diena radioloģijas ciklā! wow...4 nedēļas pagāja ļoti ātri. Nemaz neticās. Kopumā radioloģijā man patika. Vidēji es dienā aprakstīju ap 24-26 rentgeniem, bet mans rekords bija 35. Tā ka es daudz ko iemācījos.  Tagad varēšu ar pati rentgenos ko saprast, un nevajadzēs paļauties tik uz citu interpretāciju. Sapratu arī, ka nevarētu būt par radiologu..... sēdēšana pustumšā telpā nav priekš manis. Bet jā, radiologi ir ļoti gudri, apbrīnoju viņu zināšanas!! 
Manam ķīniešu ārstam es ar katru dienu patiku vairāk un vairāk. Pēdējā dienā viņš man teica, ka es viņiem pietrūkšu un lai nāku ciemos! Cik patīkami bija to dzirdēt!
1. augustā saņemšu arī savu pirmo ĪSTO algu...Pēc 7 gadiem augstskolas un 2 gadiem sēdēšanas mājās un grāmatu zubrīšanas, beidzot es saņemšu algu par to, kam mācījos. Neticami! I'm super excited!
5dien Bj un es jau nosvinējām manus panākumus - vienu nostrādātu rotāciju :) un gaidāmo algu.
Rīt es sākšu nākamo ciklu - būšu nodaļā, kur ir bērni ar hematoloģiskām, endokrinoloģiskām, gastroenteroloģiskām un nefroloģiskām problēmām. Aaaa....man ir bail, bet tai pat laikā ir nežēlīga interese par to, kā būs! Gribās arī redzēt, cik es pati zinu, kam esmu spējīga. Tāds neliels satraukums, bet tīri patīkams. Vienīgais, par ko neēsmu priecīga, ir darba grafiks - no 7 rītā līdz 7 vakarā ar taikai 4 brīvām dienām 4 nedēļās. Vakar jau nopirku vitamīnus koncentrēšanās un atmiņas uzlabošanai :)..ceru, ka palīdzēs!

Cenšos ar saglabāt dzīvi ārpus darba. 4dien ar BJ bijām uz Counting Crows koncertu. Nezinu, cik daudzi no Jums atpazīst to grupu pēc nosaukuma, bet visi no Jums noteikti ir dzirdējuši viņu dziesmas pa radio, piemēram, šo te:
http://www.youtube.com/watch?v=7bJks1r14yg
Koncerts bija super. Braucām mājās ļoti apmierināti. Vienīgi 5dien no rīta gan nebija viegli piecelties :)

6dien vakarā bijām uz pirmā gada pediatrijas rezidentu tusiņu. Gāja super. Aaaaaaaaa...man tagad gribās vienu video spēli, kur tev jādejo priekšā kamerai tas, ko tev rāda.... Es tā aizrāvos. :)...es tik dejoju un vinnēju pārējos...Hmm..nespēju pat īsti izskaidrot, bet mani tā padarīšana fascinēja. Tagad ļoti ko tādu gribu, tik bāc...cik tas ir dārgi! Nespēju tik dārgai video spēles iekārtai atrast racionālu izskaidrojumu, kāpēc man tik ļoti to vajag, lai izdotu tik daudz naudas.


Tas šoreiz viss...Nākamais ieraksts būs par jauniem iespaidiem! Turiet par mani īkšķus, lai man pietiek spēks, apņemšanās un zināšanas tikt pāri nākamajam posmam!

BUČAS visiem daudz jo daudz!!!!

Mana radioloģijas darba vieta!! Uz katra ekrāna ir rentgens no cita datuma salīdzināšanai. (Es pacienta info aizkrāsoju,..te ļoti nopietni pieiet pacienta personīgo datu neizpaušanai. Es bez pamatota iemesla nevaru skatīties citu pacientu info, lai gan man piekļuve ir visiem, kas tik ir slimnīcā.)

Ja ieskatās, tālumā var redzet kādu skrejam...tipisks rīta pastaigas skats.

Lielie jaunumi

Vēl viena nedēļa nostrādāta rezidenta lomā. Šoreiz patiešām varu teikt, ka nostrādāta, jo daru kaut ko lietderīgu, ne tikai maisos pārejiem pa kājām. Visu dienu pavadu pie četru ekrānu datora, aprakstot plaušu un vēdera rentgenus, kā arī nosakot bērnu kaulu vecumu. Sāku jau iepraktizēties un šo to saprast :).
Ārstu attieksme pret rezidentiem te ir savādāka kā LV. Katru rentgenu, ko aprakstu, man jāpārrunā ar ārstu pirms to akceptēju un tas tiek nosūtīts tālāk. Un te vienu reizi, stāstu savam atbildīgajam ārstam, ko es tur redzu, kas man liekas, un šis tik nepārtraucot krata galvu un saka "aha", beigās bez jeb kādām emocijām, man tiek paziņots, ka īstenībā tie nav plaušu infiltrāti, bet liela sirds ēna un ka tas nav tā, bet tā.... Viss, ko viņam teicu, bija nepareizi :) un viņš mani ne mirkli nepārtrauca un nevienu reizi nepateica, ka man nav taisnība. Aaaaaaaaaaaaaaaaa....man vairāk kā minūti ļāva stāstīt glupības... Jutos stulbi.
Šodien gan man gāja super labi pa darbu. Aprakstīju 25 rentgenus, tā ka strādāju nopietni. Šodien viens no ārstiem (kas sākumā bija dikti skeptisks pret mani), man prasa, vai gadienā es negribu pārdomāt un nākt uz radioloģijas rezientūru. Man lielas acis...un viņš tad noska:"Tu esi gudra. Varbūt tomēr pārdomāsi un nāksi pie mums." Biju šokā un ļoti patīkami pārsteigta. Viņš ir visprasīgākais un pedantiskākais no visiem 3 radiologiem, ar ko līdz šim esmu strādājusi. Es cēlos spārnos, to klausoties. Tagad gribas visu darīt vēl labāk :)...baigā motivācija!

Šodien ar BJ staigājāmies ar Zuzi un abus vienlaicīgi pārņēma apjausma, ka es strādāju :)...tas vēl joprojām liekas nereāli. Pagaidām man vēl patīk.. :)!!

Re kur mani darba atribūti:

Identifikācijas karte tāda, lai visi jau pa gabalu zin, ka esi ārsts :)! Aaaa...tas pilnīgi liek iet staltāk....

Karte ir arī mana slimnīcas kredītkarte, uz ko man pārskaita pusdienu naudu un kas man nodrošina atlaides, iepērkot ikdienas ūdens pudeli...tā ka labāk nepazaudēt

Mans peidžera numurs: 4922. Kliedz tas ļoti skaļi un kaitinoši..laikam jau ar mērķi..lai nekad neko nepalaiž garām.Un te mans baltais personalizētais halāts. Slimnīca mūs katru nodrošina ar 3 tādiem. Nevaru sagaidīt, kad būs iemesls to uzvilkt. Radioloģijā neviens tajos nestaigā.

Un tagad ir pienācis laiks maniem lielākajiem jaunumiem. Daži no Jums jau to zin, bet neviens vēl īsti nav redzējis!

Bj un es sestdien nopirkām mašīnu. Sestdien no rīta cēlāmies ar domu, ka varētu šodien paskatīties mašīnas, bet jau  ap 6 vakarā izbraucām no Hondas centra ar 2012. gada brūnu Honda Civic. Sajūtas fantastiskas... Mašīnu nopirkām braukšanai, bet žēl skatīties, kā norbaukto jūdžu skaits skrien uz augšu. No veikala izbraucām tik ar 8 jūdzēm nobraukuma, tagad jau ir 109...aaaa...BJ pārāk tālu šodien brauca uz darbu :)

Mašīna ir mana, ikdienā ar to braukšu es, bet, diemžēl, kamēr man nav pārtaisīta slimnīcas stāvvietas karte, man jābrauc vēl ar veco...

Ar katru dienu mīlu savu mašīnīti vairāk un vairāk. Sajūtas tanī ir super. Vizinoties apkārt pilnībā aizmirstās, ka man jāmaksā par to 3 gadus. Saukšu to par M&M, kā konfektes, jo no ārpuses tā izskatās jau dikti labi un tad iekšā ir tas īstais labums :)! Mana sapņu mašīna - gaišs ādas salons, un navigācija, kas jau atpazīst manu iPhonu un ziņo par visu, lai man nav jācenšas atcerēties, kad mainīt eļļu, vai ka šad tad jāpārbauda riepām spiediens, un kas mani ved visur, kur tik palūdzu. Man viss tiek paziņots.

Mašīna man palīdzēs katru rītu izlīst no gultas un iet uz darbu, jo atgādinās, ka darbs mani nodrošina ar tik super lietām. 

Kopš esam te pārvākušies dzīves līmenis strauji kāpj. Mums ir super dzīvoklis, par ko priecājos vēl katru dienu, man ir foršs telefons, mēs vairs nesakaitām naudu, kad iepērkam pārtiku, un man tagad ir jauna mašīna. Par to visu vēl mēnesi atpakaļ sapņoju katru dienu, bet tagad tā ir realitāte. Nespēju vēl pierast pie jaunās dzīves. Tagad jāsāk sapņot jau par lielākām lietām, kā māju, un ekskluzīviem atvaļinājumiem...apzinos, ka tas nenotiks nākamo 3 gadu laikā, bet zinu, ka pienāks diena, kad viss būs iespējams... 

Sapņi piepildās, tik pašam jādarbojas, lai tas īstenotos!

Pēc Jūsu pieprasījuma!

Čav mīļie!

Daudzi no Jums ir interesējušies, kad būs jauns ieraksts blogā. Jūsu ieinteresētība man lika saņemties un kaut ko ari uzrakstīt.

Ir pagājusi jau nedēļa, kā esmu nostrādājusi par ārstu rezidentu (resident physician) University of Iowa Children's Hospital. Kopumā pirmie iespaidi - esmu apmierināta!

Mans dzīves režīms, pēc 2 gadu sēdēšanas mājās un grāmatu lasīšanas, ir pilnībā pārvērties. Man tagad katru rītu ir jābūt darbā, tas nozīmē, ka jāceļas 5:30-6 un jāatgūst māksla pienācīgi apģērbties. Tā kā esmu sev sapirkusies daudz jaunu biznesa drēbju, otro punktu nav grūti realizēt. Sākotnēji arī nebija grūti izlīst no gultas, bet ar katru dienu paliek grūtāk un grūtāk. Viens ir tas, ka vairs nav satraukums no rītiem, jo zinu, kas notiks pa dienu, un otrs, vakaros nemaz nav tik viegli pienācīgi agri aiziet gulēt. Būs kaut kā jāuzstāda prioritātes miega laikam.

Pirmo nedēļu aizvadīju savā izvēles rotācijā - bērnu radioloģijā. Būšu tur mēnesi. Nekas īpašs pa nedēļu tur gan nenotika, jo man tik 5dien apmācīja radioloģijas datorprogrammas lietošanā, pielāgoja manu balsi aprakstu diktēšanai, lai dators atpazīst, kad runāju, un iedeva visam piekļuves kodus. Kopumā nedēļu aizvadīju, skatoties pār plecu diviem japāņu izcelsmes ārstiem. Sāku daudz maz orientēties plaušu rentgenos un varu arī šo to saskatīt magnētā un kompjūterā. Jāatzīst, man vislabāk patīk pētīt smadzenes.
Redzēju arī dažus nekad neredzētus sindromus un arī dikti bēdīgus un neiedomājamus gadījumus. Diemžēl, lai kā man būtu žēl to cilvēku, jāatzīst, ka man likās viss ļoti interesanti un ļoti vērtīgi apmācību procesam.
Nākam nedēļ visdrīzāk man būs pašai jāsāk aprakstīt rentgeni un kaulu vecums bērniem. Hmm..nezinu gan, kā man tas izdosies. Nejūtos īpaši kompetenta tanī jomā. Ha...manam atbildīgajam būs daudz darba, to visu pārlasot un labojot :)

Pagājušo sestdien izgāju arī bērnu reanimācijas kursus, un nākam otrdien man būs jaundzimušo reanimācijas kursi. Tā ka krāju visādus sertifikātus :), nu labi, zināšanas!

Pats interesantākais, kas notika: man 4dien bija pieņemšana poliklīnikā. Pie manis bija pierakstījušies 2 pacienti uz ikgadējo bērnu veselības pārbaudi. Viens bija interesants ar to, ka  - mans pirmais melnais pacients :) - 7 mēnešus vecs puisītis. Otrs - 2 gadus vecs krievu puisītis, kuram es dikti iepatikos. Nezinu, vai tā bija sagadīšanās, vai arī man speciāli ielika krievu ģimeni, jo esmu uzrādījusi, ka runāju krieviski.
Vizītes princips ir tāds, ka sākumā es eju viena pie pacienta, izrunājos ar vecākiem, izmeklēju bērnu, atbildu uz visiem viņu jautājumiem. Tad es eju pie sava atbildīgā ārsta, prezentēju pacientu, apspriežu iespējamo terapiju, ieteikumus vecākiem un mēs kopā ejam atpakaļ pie bērna. Ārsts vēlreiz izmeklē bērnu, atbild uz jautājumiem, ja ir nepieciešams, un tad man jāraksta pacienta kartiņa - slimības vēsture, ko ārsts pārlasa, ja vajag pielabo (man par lielu prieku, manējās abās vēsturēs bija tik 1-2 labojumi) un paraksta. Neteikšu, ka man bija super viegli uzrakstīt slimības vēsturi angliski. Viens ir tas, ka īsti nezinu, ko viņi grib tajās redzēt un otrs, tak jāraksta angļu valodā ar viņiem pieņemamiem terminiem. Man viena vēsture aizņēma apmēram stundu....būs pie tā jāpiestrādā. Vienīgi, rakstīšanu stipri atviegloja tas, ka, tā kā viss ir elektroniski un uz datora, ir pieejami  jau izstrādāti template katram gadījumam, kuri tik jāpielāgo attiecīgajam pacientam.Es tik atveru 2 gadu veca bērna ikgadējo pārbaudi un man jau pusvēsture gatava :).
Sākumā biju ļoti uztraukusies par vizītēm, bet tagad nevaru sagaidīt nākamās!

Un jā, man tagad ir iPhouns, ko es tik ļoti mīlu, un esmu no sirds pateicīga tehnoloģijai. Pateicoties savam jaunajam telefonam, kas piedāvā bezmaksas sakarus caur FaceTime, šonedēļ vienmēr un visur man bija pieejams mans visvērtīgākais padomu devējs - Dr. Vārpa. Man liekas, ka šodenēļ caur telefonu esmu iemācījusies no mammas par bērniņiem tik daudz, cik visu laiku dzīvojot kopā. Laikam tagad ir pienācis tas visaktuālākais laiks prakstiskām zināšanām, ko grāmatās izlasīt nevar. Mammuskin, paldies par visiem padomiem! Ko es bez Tevis darītu!

Vēl par darbu: mums ir ļoti forša programmas vadītāja, kas man jau aizdeva grāmatu.Mums katru dienu rezidentiem no 12 līdz 13 ir lekcijas, kuru laikā mums tiek pasniegtas bezmaksas pusdienas (uzskatu, ka bez maksas, jo man tas izmaksā $15 mēnesī). Ja strādāju pa nakti vai brīvdienās, man tiek doti $15 ēdienam, kas ir vairāk kā vajadzīgs, jo pusdienas ēdnīcā izmaksā ap $8.
Vēl par bonusiem, man slimnīca apmaksā biedra naudu Amerikas Pediatru Asociācijā, kam klāt nāk piekļuve dažādiem medicīnas žurnāliem par velti. Man kā darbiniekam un BJ, kā manam vīram, sporta kluba apmeklējums maksā $25 mēnesī. Sporta klubs ir milzīgs, 3 stāvos, ar olimpiskā izmēra baseinu un saunām. Ceru, ka nākamnedēļ sāksim to apmeklēt. BJ un man mans darbs nodrošina veselības, pusmilijonu vērtu dzīvības apdrošināšanu bezmaksas, tai skaitā zobārstu un zobu higēnistu. Es jau sāku domāt, kad iešu tīrīt sev zobus.

Hmm..ko lai vēl Jums pastāstu... Labāk, ja ir kādi jautājumi, rakstiet!!!

Un jā, par laiku - mums te jau vairāk kā nedēļu ir ap 36'C, es nevaru sagaidīt, kad paliks kaut nedaudz vēsāks.... Par to, ka nav silta vasara, šogad sūdzēties nevarēšu!

Bučas- mučas!!!!

Pirmaa orientacijas diena!

Shodiena sakas agri. Celos jau pus6, lai 7 jau butu tur, kur noradits musu orientacijas plana. Orientacija bija Iowa University amerikanu futbola stadiona preses lozaa. Stadiona ietilpiba 71 000. Diemzel nacas skatities uz tuksham sedvietam..
No rita parnema nezin no kurienes izlidis satraukums. Paldies BJ, ka vins pieteicas man shodien par shoferi. Biju klat laicigi, pieregistrejos (viss loti nopietni), ienemu vietu pie galda kopa ar daziem citiem pediatrijas rezientiem. Orientacija bija kopa ar iekskigo slimibu, neirologijas, neirokirurgijas, psihiatrijas un pediatrijas rezientiem. Viss sakas ar brokastim. Bija necereti garshigi. Paedu svaigu meloni un strudeles tipa omleti ar spinatiem, ka ari maizes sacepumu. Viss bija tik garshigi, ka gribeju vel, bet neatlavos vienigaa iet pec otras porcijas.

Pirma lekcija sakas ap pus8. Visas lekcijas bija vairak par sadziviskam temam, piemeram, ka stradat komanda, kada loma mums jaienem, kaa jamaca medicinas studenti, kaa izvairities no stresa un parstradashanas. Bija ari temas par pacientu arsta sadarbibu, kaa prasit autopsijas atlauju tuviniekiem, kaa prasit kadas pakapes reanimaciju pacients velas kritiskos brizos (vairak skar terminalos pacientus) utt. No tiri mediciniskam temam bija neliels ievads opiatu un pretsapju ldizeklu lietoshana, kaa arii asins komponentu parlieshana. No rita uztraucos, ka tik nesaku migt ciet kada no lekcijam, bet jaatzist, ka viss bija loti labi un interesanti pasniegts un memaz nejutu ne nogurumu, ne garlaicibu.

Pec brokastim bija lekcijas 1,5 stundu, tad maza kafijas pauze ar bulcinam, tad atkal 1,5 stundu lekcijas, pec kaa sekoja 30 min pusdienu partraukums. Un atkal mus baroja ar garshigam lietam. Panemu zivi, salatus un arbuzu. Tad atkal 1,5 stundu lekcijas, pec kaa kafijas pauze ar saldo edienu, kur izvelejos est Tiramisu. Un tad vel paris nosleguma lekcijas un visparejs dienas kopsavilkus.

Katram tika mapite ar univeristates logo, pildita ar dazadiem labumiem - pildspalvu, 2gb USB, un maziem kabatas bukletiniem - shpikerishiem par antibiotiku, opiatu lietoshanu utt. Aaa...un dabuju ari kruziti ar univeristates logo.

Kaa jau teicu, dienas sakuma biju uztraukusies, bet mans nepamatotais satraukums atri pargaja. Visi lekciju lasitaji bija super draudzigi, atverti, interaktivi un saprotoshi. Visi iedroshinaja vienmer nakt pec palidzibas, neskaidribu gadijuma.
Sezot un klausoties lekcijas, sapratu, ka beidzot mans sapnis realizejas dzive. Likas, ka pashai sev jaiekniebj, lai noticetu.
Viss pasakums kopa radija iespaidu, ka rezidentus ciena ne mazak kaa jau esoshus sertificetus arstus, par viniem rupejas un viniem palidz. Jutos svariga un gaidita :)

Pa vidu lekcijam bija ari loterija, kur balvas bija 15$ verta davanu karte simnicas coffe shop. Pirmas 2 reizes cereju, ka mani izvikls, bet nekaa... treshaja jau nemaz vairs nepiegriezu veribu, lidz saklausiju, kaut ko lidzigu manam vardam. Un jaa...es vinneju! Aaaa...aiz sajusmas es saku pati sev skali aplaudet :), visi smejas un aplaudeja man lidzi. Neatceros, kad vispar kadreiz butu kaut ko loterija vinnejusi. Varbut shi bus mana laimigaa veiksmes vieta :)

Par paarsteigumu dienas beigas nemaz nejutos nogurusi, lidz sapratu, ka man tak vel vakara jamacas sesdienas kursiem. Gribejas kliegt aiz izmisuma. Kaa es to visu uzspeshu izlasit un vel atcereties? Man ir aizdomas, ka celshos rit gari no rita, lai pirms doshanas prom vel uzspetu nedaudz palasit. Man tas atsauc atmina RSU un dienas ar anatomijas nodarbibam.


Tadi mani jaunumi!! Shoreiz bus atputa no bildem :)

Buca

North Liberty, Iowa

Sveiki!! Shoreiz es visiem lasitajiem atvainojos par garum- un mikstinajuma zimju nelietoshanu, bet mans dators gluko un uz BJ datora Latvieshu valoda nav uzstadita.

Jaunaja vieta esam jau 3 nedelas un katru dienu vel joprojam priecajos par musu dzivokli. Es milu sho dzivokli un esmu tik apmierinata ar to! Shad tad dzirdam kaimunus, bet tas man liekas sikums, jo ir tik daudz plusu un sajuta, ka kaimini reti kad ir majas. Kopsh esam parvakushies, nav bijusi diena ar sliktu garstavokli, man liekas, ka dzivoklis ir uz labas aderes :) un mani iedvesmo!
Izbaudam ari dzivokla ekstras! Kondicionieris mus paglabj no 32 gradu karstuma un balkons jau ir majvieta musu jaunajam tomatam, kursh jau nedelas laika ir pilns ar maziem zaliem tomatiniem.
Sajutas jaunajas majas ir neaprakstamas..

Ceru, ka Jums visiem bija jauki Ligo svetki!
Mums gaja jautri. Svinejam kopa ar vienu kaiminu, kurs dikti mil Zuzi. Diemzel Zuzei vins krit uz nerviem, un vina sad tad skaidri un gaishi ar vinam to pasaka. Sakotneji bija doma, ka edisim shaslikus un tomatu gurku salatus. (Samarinejam shaslikus abolu sulaa. Iesaku visiem pameginat, bija super garshigi.) Bet musu kaimins ar bija parupejies par edienu, beigas pieedamies kukuruzu, shaslikus un liellopu ribinas. nam..nam..tagad siekalas tek. Kaa es taa vareju vakar atteikties no pedejas ribinas... Tagad tik loti to gribetos. Zuzu ar bija isti Jani. Vinai bija tas gods noskrubinat visus kaulinus.
Kaa jau pa Janiem ar pie mums bija apmacies. Taa bija pirma apmakusies diena, kopsh esam te. Isteniba bija jauka atputa no nezeliga karstuma. Vakar ari shogad pirmo reizi izpeldejamies. Atradam te jauku ezeru ar pludmali. Udens ka piens.

Samicam sipolus, lai gala marinejas

Gatavojam uz siekalojamies

         

Musu super gardie shashliki

Bj ar Lietuvieshu alu, diemzel Latviehsu neatradam

Zuzu gaida savu grilleto vistinu, vina vel nezin, ka visi kaulini
ar vinai tiks

Shorit pec Janu svineshanas un pusguletas nakts (no rita puses uznaca negaiss un Zuzu man nelava gulet) ipashi labi nejutos. Aizbraucam izpeldeties, un tas bija tiehsi tas, kas vajadzigs, lai atkal justos uz viesiem 100%.
Shovakar ari biju uz rezidentu iepazishanas pikniku. Redzeju visus jaunos pediatrijas rezidentus. Piknika ari bija jau esoshie rezienti. Ah..un jaa...es izgazos. Es neatpazinu programmas direktori (kad biju uz interviju, bija cita un tik tikko nomainijas uz jaunu, ko es pavisam aizmirsu). Mes vairaki jaunie rezidenti runajam ar, manuprat, jau esosho reizentu, un es uzprasiju, kura gada reizents vina ir. Un jaa, man atbild: "vispar jau es esmu programmas direktore". Arprats.aaaaaa... gribejas izgaist, laiku pagriezt atpakal, sevi ieplaukat. Kauns nezeligs. Es atvainojos man liekas 100 reizu, bet vina bija loti jauka un teica, lai es nepardzivoju. Beigas, kad jau gajam prom un atvadijamies, atvainojos velreiz un izradas, es nebiju vieniga, kas vinu neatpazina. Huuu.....jutos labak, zinadama, ka ir vel kads ka es :)

Kopuma pikniks bija loti jauks. Visi likas jauki un sastradajami. Un jaa..te ir otra gada rezidente no Lebanonas, kurai es iepatikos. Man tada aizdoma, ka busim draudzenes. Pirmie iepaidi par jaunajiem kolegiem ir visnotal pozitivi.

Mans otrais lielakais shodienas shoks pec taa, ka izgazoz, bija sanemt 260lpp biezu gramatu, kas man jaiemacas lidz sesdienai. Sesdien man bus bernu reanimacijas kursi, uz kuriem man izradas ir jasagatavojas. Es nebiju tam gatava. Laikam vini jau pat orientacijas nedela liek mums nojaust, ka viegli nebus.

Aizmirsu ieprieksheja blogposta pieminet, ka BJ un es tak redzejam Veneru, kad ta bija prieksha saulei. Izskatijas, ka vasaras raibumins tik uz saules :). Iespaidigi. Par to mes pasakamies savam jaunajam kaiminam, kursh bija aprikojies ar metinashanas masku un binokli.

Shoreiz pievienoju bildes no dzivokla ar musu jauno sarkano divanu :).

Dzivojama istaba

Skats no virtuves

Skats uz virtuvi

Viesu tualete

Bj kabinets, kas gaida mebeles

Musu gulamistaba ar gultu :)

Musu tualete

Skapis... ir ari otra puse aiz durvim, ko neredziet

Lapene ar grillu

Musu ielas dikis

Garaza

2. maja ir museja

Un te ir musu ikdienas pastaigu celins, uz kuru noklustam parejot pari dzelzcelam. (Kops esam te aizvakar pirmor reizi dzirdeju vilcienu, biju par to sajusma)

Bucas mucas visiem!! Tagad saksies tikai nedelas nogalu skype sarunas. Kad nakshu majas no darba, Jus jau visi gulesiet. Vieniga iespeja ir man no rita, bet hmm..neapvainojieties, bet man darbs sakas 7 un  es labprat max ilgi paguletu :)

Viss jaunais..

Sveiki! Sveiki! Sveiki! Ceru, ka Jums pietiks pacietības visu izlasīt. Man ir daudz ko teikt :)

Jau no 1. jūnija esam citā štatā, citā pilsētā un pavisam citādākā dzīvoklī un ar citu dīvānu. Kādas sajūtas? – Fantastiskas! Esmu super duper apmierināta ar visu, vienvārdsakot, esmu laimīga.

Vienīgi manas datora ķibeles nebeidzas...visu laiku kaut kas tam atkal kaišs (kas īstenībā bija arī par iemeslu nedaudz ieilgušam bloga nerakstīšanas periodam). Šodien jau biju veikalā pētīt iespējas un potenciālo jauno dzīves draugu!

Pēdējo maija nedēļas nogali pavadījām skatoties Indy500 reisu 32 grādu karstumā. Tas iegāja vēsturē kā karstākais Indy reiss. Sēdējām super vietās – 1. pagriezienā, kur notika viss action. Visas avārijas, kas tanī dienā bija, notika tieši mūsu acu priekšā. Sajūtas īpatnējas, jo no vienas puses notiek kaut kas aizraujošs – kauc riepas, paceļas milzīgs dūmu mākonis, triecienu bortos var izjust sēdvietās, visi pārējie braucēji cenšas izvairīties no sadursmes un ne visiem izdodas... bet atkal no otras puses pārņem stress par braucēju un ar nepacietību tiek gaidīts, kad viņš izkāps no mašīnas un pamās skatītājiem. Adrenalīnu uzdzina arī starp Bj un mani noslēgtās derības par to, kura braucējs finišēs pirmais. Vinnēju 10 min muguras masāžu..laimests vēl nav izņemts J.

     

Esam tik pat smaidīgi reisa beigās, kā sākumā! Bija tā vērts sēdēt 3 stundas lielā karstumā!

Te esam pie 1928. gada Ševroleta. Bj un man bija tas gods kopā ar Uncle Luis mašīnu no pirmsreisa parādes aizvest atpakaļ uz automuzeju. Braucām policijas eskorta pavadībā. Jutāmies kruti, lai neteiktu vairāk!

Pāris bildes no parādes pirms reisa!

Pirmdien pa nakti pēc 10 stundām mašīnā beidzot pieveicām ceļu no Indianapolis un bijām St. Paul, ko tad vēl saucām par mājām. Otrdiena un trešdiena pagāja pakojoties. Un jā...BJ trešdien aizgāja ar bosu spēlēt golfu un es paliku viena. Sāku ar prieku kravāt virtuvi...un sapratu, ka viss nemaz tik ātri pats tanīs kastēs nesakārtojas, kā biju iepriekš iedomājusies. Kravājos stundām un beigās biju tik pārmocīta, ka nespēju pakustināt neko... pat ūdens glāze likās par smagu..

Divatā ar Bj ceturtdien 31. maijā visu sakrāmējām smagajā furgoniņā, kas bija 

ekonomiski mazs, līdz ar to piekrauts līdz griestiem. Bijām lepni par tik pārdomātu telpas izmantojumu. Tad vēl diskgolfs, pusdienas ar tuvāko St. Paul, MN draugu un saraustīts miegs uz drauga izgulētā dīvāna, un piektdiena 1. jūnijs klāt. Cēlāmies agri un braucām uz jauno dzīves vietu. Biju nežēlīgi pārgurusi, bet priecīga. Visu ceļu klausījos savu IPadu un dziedāju līdzi Prāta Vētrai, Fominam un Kleinam un citām sirdī tuvām un mīļām dziesmām.

Ap pusdienas laiku bijām klāt mūsu jaunajā dzīves vietā:

240 Sadler Lane Apt 202

Iowa City, IA 52317

USA

!!! Pierakstiet adresi, gaidu pasta sūtījumus !!!

Pirmo reizi ieejot dzīvoklī, sajūtas bija neaprakstāmas. Jutos uzreiz kā mājās. Viss ir tieši tā kā es vēlos! Biju tik ļoti apmierināta un laimīga, un šīs sajūtas nav pārgājušas. Katra diena te, tās tikai padara stiprākas. 

Pirmās vakariņas jaunajā dzīvoklī, ko jau uzreiz saucām par mūsu mājām!

Tas nekas, ka dzīvoklis mums šobrīd ir pustukšs, jo mums te ir divas reizes vairāk vietas, kā iepriekš. Man attēli lēkā acu priekšā, kā viss izskatīsies, kad tiks iekārtots. Bet visu pamazām... domu ir daudz, gribēšana liela, bet visām vēlamajām mēbelēm šobrīd nepietiek naudas. Iesākumā nopirkām jaunu dīvānu. Ah...kāpēc neražo dīvānus tādus, kādus es esmu iedomājusies sev dzīvoklī??? Izbraukājām vairākus mēbeļu veikalus un pēdējā pavadīju 2 stundas, lai saprastu, ka man ir jāatrod kompromiss. Izrādās, ērtu un tai pat laikā dīvānu, kā no žurnālu vākiem, neražo. Viss, kas ir estētiski skaists, ir neērts, un viss, kas ir ērts, ir masīvs un liels.  Beigās nobalsoju par lielu sarkanu dīvānu, kas prasīja divas dienas, lai pie tā pierastu. Bet tagad jau liekas savējais – mīļš, jauks, ērts un super mīksts.

Laika visu izpakot un salikt pa vietām mums nebija daudz, jo Bj vecāki ar māsu jau pieteica ierašanās datumu pēc astoņām dienām. Neskatoties uz laika limitu, ar tik lielu prieku lietām jaunas vietas neesmu meklējusi sen.

Mums tagad ir viss – pašiem sava veļas mašīna un veļas žāvētājs, liela cepeškrāsns un milzīgs ledusskapis ar ledus taisītāju (iepriekšējā dzīvoklī cepeškrāsnī un ledusskapī nelīda pat vidējā izmēra Lulu pica...), mums ir trauku mazgājamā mašīna, kamīns, balkons, kondicionieris, katrā istabā pat tualetē ir iebūvēti skaļruņi griestos, ko kontrolē no sienas..ah...esam jau pa divām nedēļām izlutināti! Katru rītu ieslēdzu radio un dziedu dušā J

Un jā...arī apkārtne ir super. It kā esam mazā pilsētā un dzīvojam pa vidu kukurūzas laukam, bet te ir viss -  liels mols, daudz dažādu veikalu, kafejnīciņu, sporta iespēju tai skaitā BJ golfa laukums 5 minūšu gājienā no mājām, daudz riteņbraucēju un gājēju celiņu prom no mašīnām un haosa. Apkārt skraida dažāda izmēra un vecuma zaķi, visur čivina putni un ik pa laikam pastaigājoties redzam stirnas. Ļoti relaksējoša liekas te dzīve...  

Un arī laika apstākļi mūs te lutina ar īstu vasaru. Kopš atbraukšanas tik vakar pirmo reizi pa nakti lija un pa dienām ir ap 30 grādu.

Pie mums jau uzspēja pabūt BJ vecāki ar māsu. Viņi bija labs iemesls iepazīt apkārtni – izstaigājām pilsētas centru, atradām kafejnīciņu, kur man tika pasniegtas kopš Latvijas februāra brauciena garšīgākās pusdienas, atradām vietējo pludmali un fosiliju taku. 

 Jap..te pēc 1993. gada upes pārplūšanas pie dambja tika aizskaloti masīvi zemes un akmens gabali, un tā rezultātā tika atsegts kaļķakmens ar 350 miljonu gadu vecām fosilijām.  Pats apbrīnojamākais ir tas, ka ir atļauts staigāt pa fosiliju akmeņiem, visu aiztikt un pētīt, tik fosilijas nedrīkst iznest. Fosilijas tur var redzēt uz katra soļa, vienu pie otras... pirmo reizi mani tā sainteresēja ģeoloģija.






Atzīšos, es iznesu mazu akmens gabaliņu. Kārdinājums savā īpašumā iegūt fosiliju bija lielāks kā bailes par $500 lielu sodu, ja pieķer. Vai mans akmentiņš mūsdienu tirgū ir 500 dolāru vērts? – Noteikti, ka nē, bet man ļoti tādu gribējās!

Aaa..esmu jau tik daudz sarakstījusi un man vēl ir tik daudz ko! Bet laikam jābeidz, pataupīšu nākamajai reizei. Tik pieminēšu, ka šodien pārreģistrējām mašīnu no Wisconsin uz Iowa štatu! Tagad tik kārtīgi jāatceras, kur stāvvietā nolieku mašīnu, jo mums ir jauns numurs! 

Nespēju atturēties, gribas vēl padalīties ar savas jaunās darba vietas ēkas bildēm!