Sunday, April 29, 2012

Updeits

 Aaaa.....šodien atradu Zuzei piesūkušos jau otro ērci šogad! Pirmo reizi tā bija piesūkusies austiņai, a šodien pie kājiņas. Nabag mans Zuzuuu...ērču pievilcējs. Kā man nepatīk tās ņemt nost, sajust to kņudoņu pirkstos, kad ērce kustina kājiņas. Fuuuu... Pretīgi pilnīgi iedomājoties, bet vēlme glābt Zuzi no tā kukaiņu nelieša ir lielāka kā nepatika, tāpēc vien ķēros ērcei klāt.
Noņēmu no Zuzes ērci, noskatījos, kā tā noslīkst podā un jau atslābu, un tad skatos, kaut kas mazs pa segu kust, bāc..vēl viena ērce vienkārši skraida apkārt. Tātad šogad podā jau noslīcinātas 3 ērces. Ārprāts, vasara pat īsti vēļ nav sākusies un tak ir vasaras, kad pat vienu neredzu. Kas mani šogad sagaida?

Šodien bijām staigāties pa parku gar Mississippi upi, bija tik relaksējoši... Bet vairs neinu, vai šeit iešu baudīt dabu un parkus, dēļ trakajām ērcēm. Tagad jāvaktē Zuze, lai tik Laimas slimība nesākas..

...nu labi, pietiks par ērcēm!

Vakar biju pirmās palīdzības kursos - CPR/Basic Life Support. Pavadīju tur 6 stundas, elpinot un masējot manekenus, mazus un lielus. Jāatzīst, man ļoti patika :). Sajutos, ka morāli patiešām tagad esmu gatava rezidentūrai. Te tādi kursi jāiet katram ārstam, māsiņai, ārstu/māsu palīgiem, ugunsdzēsējiem, policistiem, farmaceitiem ik divus gadus. Tātad pēc divien gadiem ap šo laiku atkal elpināšu manekunus. 

Nu pat kā no krāsns izvilku šito gardumu:


 Karameļu popkorns!

Pirmo reizi taisīju un izrādāsir ļoti viegli. Vienīgi jāatzist, ka man nedaudz piedega. Popkorns jācep krāsni stundu, ik 15 min apmaisot. Es katru reizi, kad maisīju, garšoju un bija super labi. Bet beigās, kad izvilku, kaut kā ir rūgtuma piegarša..nu vien vārdsakot, es piededzināju karameli...vajadzēja cept īsāku laiku. Nākamreiz zināšu!

Te bildīte, lai Jūs zinātu, kā mēs tagad izskatamies!!

BJ un es pagājušo nedēļ Indiešu restorānā, kur ēdām manis visiem izlielīto siera bumbu saldo.












Bučas visiem no mums!!! 






Thursday, April 12, 2012

Padalos savā priekā!

Tātat kas noticis? Nuuu.. Es šodien saņēmu labu ziņu!



Man tika piešķirta Iovas štata ārsta- rezidenta license - Iowa Resident Physician License! 

Kaut kā šodien tā paīstam mani pārņēma gandarījuma sajūta par padarīto, laikam patiešām sapratu, kas ir paveikts. 
Oficiāli jau esmu ārsts- rezidents un pēc nedaudz vairāk kā diviem mēnešiem arī būšu fiziski. Tagad tik jāsaņem drosme un jāiemācās sev ticēt, jo patiešām jau pavisam drīz no manis gaidīs zināšanas un atbildību.

Kopš tiku te rezidentūrā man visi oficiālie dokumenti tiek adresēti, kā Dr. vai MD Baibai Steinbrekerai. Un, ja zvanu ar rezidentūru saistītos jautājumos, arī tieku uzrunāta kā doctor... Aaaa...ja es tik tā vēl justos :P
Ārsts..ārprāts, ES? Hmm...vēl pati tā nejūtos, bet tāpēc jau pēc studenta, mēs topam par rezidentu, kur mēs to iemācamies saprast! Vai ne?!

PALDIES! PALDIES! PALDIES!

Tuesday, April 10, 2012

Nekur neēsmu pazudusi!

Sveicieni Lieldienās! Jā, jā zinu, ka tās jau it kā pagājušas, bet man vēl tik daudz pozitīvu emociju, ka liekas, visa nedēļa ir Lieldienas.

Kopš pēdejā ieraksta ir daudz kas noticis, bet viss vairāk, vai mazāk ir saistīts ar dokumentu kārtošanu rezidentūrai. Katru reizi, kad kaut kas priekš tā jādara, mani pārņem kņuda vēderā un tāds patīkams satraukums. Es katru dienu stādos priekšā, kā un kas būs. Ah..vairs jau nevaru sagaidīt sākumu. Tāda neziņa un ziņkāre. Šo sestdien brauksim skatīties iespējamās dzīves vietas. Jau kādas 6 ir sarunātas uz apskati. Tik daudz mums prasību un gribēšanas - gribas super virtuvi ar nerūsējošā tērauda iekārtām, granīta galda virsmām, kamīnu, veļas mašīnu un žāvētāju dzīvoklī, garāžu, kondicionieri, apkārtni, kur ar Zuzi var forši pastaigāties, tuvu slimnīcai un pilsētas centram. Gribas ideālu vietu...tik ah..par visu jāmaksā. Tā ka turiet par mums īkšķus, ka sapņu vieta uzradīsies par labu cenu, citādi no kaut kā būs jāatsakās.

Tātad par mūsu Lieldienām. Viss sākās ar BJ vecākiem, kas pieteicās ciemos. Sākās man rosība plānu kalšanā. Izdomāju taisīt pashu un cept kuliču. Tā kā te biezpiens nepastāv, bija jābrauc uz Krievu veikalu pēc tā. Kā man patik aparunāties krieviski :). Man pārdevēja pierunāja pagaršot desu, kas vakar tika žāvēta un pilnīgi bez konservantiem, tāpēc viņi veikalā to var pārdot tik 3 dienas. Aaa...desa bija super garšīga. Atgādināja man Latviju un visus kūpinātos labumus, kas te tik ļoti pietrūkst. Nopirku ar rupjmaizi un mājās veselu desas luņķi noēdu 2 dienās. Girbas vēl!!!
Tad man arī bija jādabū dzīvais raugs kuličam, kas ar te ir retums. Iegāju veiklā, kā Rimi, Maksima... viņiem nav. Ah...tas bija vienīgais veikals, kur vēl pirms pusgada to raugu varēja dabūt (sausais raugs nav retums, bet man nav ar to pieredzes cept...). Sanāca, ka par raugu prasīju tieši veikala menedžerim. Viņš teica, lai sekoju un veda mani uz veikala maizes nodalījumu, kur viņš maizes cepējam palūdza nogriezt man cik vien man vajag raugu. Izrādās veikals pats to lieto maizes cepšanai, bet nepārdod, jo nav pieprasījuma. Tā es dabūju stipri lielāku gabalu rauga, kā man vajag un par velti (kad vēl varēja te nopirkt dzīvo raugu, tad  maziņš jo maziņš gabaliņš maksāja ap 2ls). Kad man pateica, ka par to nav jāmaksā, es pilnīgi aiz prieka un samulsuma nosarku. Cik tas bija patīkami. Smaids man saglabājās vēl ilgi, jo ilgi.
Piektdienas vakarā atbrauca Bj vecāki. Sestdien gājām apskatīt 1890. gada vietējā bagātnieka māju ar 44 istabām. Bija iespaidīgi! Pēc tam Bj vecāki mūs aizveda uz veikalu un sapirka visādas garšīgas lietas gan mums, gan Zuzei. Super, ka kāds mūs apgādā ar lietām, ko paši neatļaujamies sev nopirkt :).Tad vēl garšīgas vakariņas Thai restorānā un pudele vīna padarīja dienu super.
Lieldienās no rīta ēdam izcepto kuliču un pashu. Visi mani slavējā :). Gājām uz dievkalpojumu katedrālē. Ieradāmies pusstundu agrāk un vairs nebija vietas, kur sēdēt. Dabūjām saliekamos papildu krēsliņus. Jutāmies ļoti apmierināti, ka paveicās, jo daudzi stāvēja kājās.  Sākās dievkalpojums un netālu no mums uzradās pāris ap 80 gadiem, kas knapi iet. Nu kā lai mēs divi jauni ar BJ sēžam, kad viņi acu priekšā stāv. Tā mēs ar piedāvājām savas vietas viņiem...cilvēki bija patiesi pateicīgi. Viņiem tās vietas patiešām bija vajadzīgas, nabagi knapi varēja piecelties un apsēsties, kad dievkalpojums to prasīja. Un izrādās 1,5 stundas stāvēt kājās nav nemaz tik grūti, kad ir gandarījums, ka esi izdarījis, ko labu. Izrādās, kopējais apmeklētāju skaits bija ap 3000.
Launags Itāļu restorānā bija mūsu Lieldienu noslēgums. Kopumā daudz jo daudz pozitīvu emociju, lai gan jāatzīst, ka netika apēsta neviena ola... Nesaņēmos un nenokrāsoju... NĀKAMGAD :)!

Aaaa vēl ir viens jaunums, ko ir vērts pieminēt. BJ tagad strādā no mājām. Mājās vairs neēsmu viena, laiks paiet divtik ātri!

Ooo..esmu jau daudz sarakstījusi..būs jāapstājas, citādi varētu raksīt un rakstīt. Šodien pēc pāris malkiem vīna uzradās iedvesma.

Šoreiz bildēs redzat manas Lieldienu puķes. Saprotu, ko nozīmē aroma therapy - hiacintes smaržo pa visu dzīvokli un smarža mani ļoti pozitīvi enerģizē.
Un otra bile ir Zuzu no mūsu barbecue izbrauciena pirms 2 nedēļām. Gribējās dalīties ar viņas fotogēniskumu    :)



BUČAS