No rita parnema nezin no kurienes izlidis satraukums. Paldies BJ, ka vins pieteicas man shodien par shoferi. Biju klat laicigi, pieregistrejos (viss loti nopietni), ienemu vietu pie galda kopa ar daziem citiem pediatrijas rezientiem. Orientacija bija kopa ar iekskigo slimibu, neirologijas, neirokirurgijas, psihiatrijas un pediatrijas rezientiem. Viss sakas ar brokastim. Bija necereti garshigi. Paedu svaigu meloni un strudeles tipa omleti ar spinatiem, ka ari maizes sacepumu. Viss bija tik garshigi, ka gribeju vel, bet neatlavos vienigaa iet pec otras porcijas.
Pirma lekcija sakas ap pus8. Visas lekcijas bija vairak par sadziviskam temam, piemeram, ka stradat komanda, kada loma mums jaienem, kaa jamaca medicinas studenti, kaa izvairities no stresa un parstradashanas. Bija ari temas par pacientu arsta sadarbibu, kaa prasit autopsijas atlauju tuviniekiem, kaa prasit kadas pakapes reanimaciju pacients velas kritiskos brizos (vairak skar terminalos pacientus) utt. No tiri mediciniskam temam bija neliels ievads opiatu un pretsapju ldizeklu lietoshana, kaa arii asins komponentu parlieshana. No rita uztraucos, ka tik nesaku migt ciet kada no lekcijam, bet jaatzist, ka viss bija loti labi un interesanti pasniegts un memaz nejutu ne nogurumu, ne garlaicibu.
Pec brokastim bija lekcijas 1,5 stundu, tad maza kafijas pauze ar bulcinam, tad atkal 1,5 stundu lekcijas, pec kaa sekoja 30 min pusdienu partraukums. Un atkal mus baroja ar garshigam lietam. Panemu zivi, salatus un arbuzu. Tad atkal 1,5 stundu lekcijas, pec kaa kafijas pauze ar saldo edienu, kur izvelejos est Tiramisu. Un tad vel paris nosleguma lekcijas un visparejs dienas kopsavilkus.
Katram tika mapite ar univeristates logo, pildita ar dazadiem labumiem - pildspalvu, 2gb USB, un maziem kabatas bukletiniem - shpikerishiem par antibiotiku, opiatu lietoshanu utt. Aaa...un dabuju ari kruziti ar univeristates logo.
Kaa jau teicu, dienas sakuma biju uztraukusies, bet mans nepamatotais satraukums atri pargaja. Visi lekciju lasitaji bija super draudzigi, atverti, interaktivi un saprotoshi. Visi iedroshinaja vienmer nakt pec palidzibas, neskaidribu gadijuma.
Sezot un klausoties lekcijas, sapratu, ka beidzot mans sapnis realizejas dzive. Likas, ka pashai sev jaiekniebj, lai noticetu.
Viss pasakums kopa radija iespaidu, ka rezidentus ciena ne mazak kaa jau esoshus sertificetus arstus, par viniem rupejas un viniem palidz. Jutos svariga un gaidita :)
Pa vidu lekcijam bija ari loterija, kur balvas bija 15$ verta davanu karte simnicas coffe shop. Pirmas 2 reizes cereju, ka mani izvikls, bet nekaa... treshaja jau nemaz vairs nepiegriezu veribu, lidz saklausiju, kaut ko lidzigu manam vardam. Un jaa...es vinneju! Aaaa...aiz sajusmas es saku pati sev skali aplaudet :), visi smejas un aplaudeja man lidzi. Neatceros, kad vispar kadreiz butu kaut ko loterija vinnejusi. Varbut shi bus mana laimigaa veiksmes vieta :)
Par paarsteigumu dienas beigas nemaz nejutos nogurusi, lidz sapratu, ka man tak vel vakara jamacas sesdienas kursiem. Gribejas kliegt aiz izmisuma. Kaa es to visu uzspeshu izlasit un vel atcereties? Man ir aizdomas, ka celshos rit gari no rita, lai pirms doshanas prom vel uzspetu nedaudz palasit. Man tas atsauc atmina RSU un dienas ar anatomijas nodarbibam.
Tadi mani jaunumi!! Shoreiz bus atputa no bildem :)
Buca
