Čau mīļie,

5dien bija man pēdejā diena radioloģijas ciklā! wow...4 nedēļas pagāja ļoti ātri. Nemaz neticās. Kopumā radioloģijā man patika. Vidēji es dienā aprakstīju ap 24-26 rentgeniem, bet mans rekords bija 35. Tā ka es daudz ko iemācījos.  Tagad varēšu ar pati rentgenos ko saprast, un nevajadzēs paļauties tik uz citu interpretāciju. Sapratu arī, ka nevarētu būt par radiologu..... sēdēšana pustumšā telpā nav priekš manis. Bet jā, radiologi ir ļoti gudri, apbrīnoju viņu zināšanas!! 
Manam ķīniešu ārstam es ar katru dienu patiku vairāk un vairāk. Pēdējā dienā viņš man teica, ka es viņiem pietrūkšu un lai nāku ciemos! Cik patīkami bija to dzirdēt!
1. augustā saņemšu arī savu pirmo ĪSTO algu...Pēc 7 gadiem augstskolas un 2 gadiem sēdēšanas mājās un grāmatu zubrīšanas, beidzot es saņemšu algu par to, kam mācījos. Neticami! I'm super excited!
5dien Bj un es jau nosvinējām manus panākumus - vienu nostrādātu rotāciju :) un gaidāmo algu.
Rīt es sākšu nākamo ciklu - būšu nodaļā, kur ir bērni ar hematoloģiskām, endokrinoloģiskām, gastroenteroloģiskām un nefroloģiskām problēmām. Aaaa....man ir bail, bet tai pat laikā ir nežēlīga interese par to, kā būs! Gribās arī redzēt, cik es pati zinu, kam esmu spējīga. Tāds neliels satraukums, bet tīri patīkams. Vienīgais, par ko neēsmu priecīga, ir darba grafiks - no 7 rītā līdz 7 vakarā ar taikai 4 brīvām dienām 4 nedēļās. Vakar jau nopirku vitamīnus koncentrēšanās un atmiņas uzlabošanai :)..ceru, ka palīdzēs!

Cenšos ar saglabāt dzīvi ārpus darba. 4dien ar BJ bijām uz Counting Crows koncertu. Nezinu, cik daudzi no Jums atpazīst to grupu pēc nosaukuma, bet visi no Jums noteikti ir dzirdējuši viņu dziesmas pa radio, piemēram, šo te:
http://www.youtube.com/watch?v=7bJks1r14yg
Koncerts bija super. Braucām mājās ļoti apmierināti. Vienīgi 5dien no rīta gan nebija viegli piecelties :)

6dien vakarā bijām uz pirmā gada pediatrijas rezidentu tusiņu. Gāja super. Aaaaaaaaa...man tagad gribās vienu video spēli, kur tev jādejo priekšā kamerai tas, ko tev rāda.... Es tā aizrāvos. :)...es tik dejoju un vinnēju pārējos...Hmm..nespēju pat īsti izskaidrot, bet mani tā padarīšana fascinēja. Tagad ļoti ko tādu gribu, tik bāc...cik tas ir dārgi! Nespēju tik dārgai video spēles iekārtai atrast racionālu izskaidrojumu, kāpēc man tik ļoti to vajag, lai izdotu tik daudz naudas.


Tas šoreiz viss...Nākamais ieraksts būs par jauniem iespaidiem! Turiet par mani īkšķus, lai man pietiek spēks, apņemšanās un zināšanas tikt pāri nākamajam posmam!

BUČAS visiem daudz jo daudz!!!!

Mana radioloģijas darba vieta!! Uz katra ekrāna ir rentgens no cita datuma salīdzināšanai. (Es pacienta info aizkrāsoju,..te ļoti nopietni pieiet pacienta personīgo datu neizpaušanai. Es bez pamatota iemesla nevaru skatīties citu pacientu info, lai gan man piekļuve ir visiem, kas tik ir slimnīcā.)

Ja ieskatās, tālumā var redzet kādu skrejam...tipisks rīta pastaigas skats.

Lielie jaunumi

Vēl viena nedēļa nostrādāta rezidenta lomā. Šoreiz patiešām varu teikt, ka nostrādāta, jo daru kaut ko lietderīgu, ne tikai maisos pārejiem pa kājām. Visu dienu pavadu pie četru ekrānu datora, aprakstot plaušu un vēdera rentgenus, kā arī nosakot bērnu kaulu vecumu. Sāku jau iepraktizēties un šo to saprast :).
Ārstu attieksme pret rezidentiem te ir savādāka kā LV. Katru rentgenu, ko aprakstu, man jāpārrunā ar ārstu pirms to akceptēju un tas tiek nosūtīts tālāk. Un te vienu reizi, stāstu savam atbildīgajam ārstam, ko es tur redzu, kas man liekas, un šis tik nepārtraucot krata galvu un saka "aha", beigās bez jeb kādām emocijām, man tiek paziņots, ka īstenībā tie nav plaušu infiltrāti, bet liela sirds ēna un ka tas nav tā, bet tā.... Viss, ko viņam teicu, bija nepareizi :) un viņš mani ne mirkli nepārtrauca un nevienu reizi nepateica, ka man nav taisnība. Aaaaaaaaaaaaaaaaa....man vairāk kā minūti ļāva stāstīt glupības... Jutos stulbi.
Šodien gan man gāja super labi pa darbu. Aprakstīju 25 rentgenus, tā ka strādāju nopietni. Šodien viens no ārstiem (kas sākumā bija dikti skeptisks pret mani), man prasa, vai gadienā es negribu pārdomāt un nākt uz radioloģijas rezientūru. Man lielas acis...un viņš tad noska:"Tu esi gudra. Varbūt tomēr pārdomāsi un nāksi pie mums." Biju šokā un ļoti patīkami pārsteigta. Viņš ir visprasīgākais un pedantiskākais no visiem 3 radiologiem, ar ko līdz šim esmu strādājusi. Es cēlos spārnos, to klausoties. Tagad gribas visu darīt vēl labāk :)...baigā motivācija!

Šodien ar BJ staigājāmies ar Zuzi un abus vienlaicīgi pārņēma apjausma, ka es strādāju :)...tas vēl joprojām liekas nereāli. Pagaidām man vēl patīk.. :)!!

Re kur mani darba atribūti:

Identifikācijas karte tāda, lai visi jau pa gabalu zin, ka esi ārsts :)! Aaaa...tas pilnīgi liek iet staltāk....

Karte ir arī mana slimnīcas kredītkarte, uz ko man pārskaita pusdienu naudu un kas man nodrošina atlaides, iepērkot ikdienas ūdens pudeli...tā ka labāk nepazaudēt

Mans peidžera numurs: 4922. Kliedz tas ļoti skaļi un kaitinoši..laikam jau ar mērķi..lai nekad neko nepalaiž garām.Un te mans baltais personalizētais halāts. Slimnīca mūs katru nodrošina ar 3 tādiem. Nevaru sagaidīt, kad būs iemesls to uzvilkt. Radioloģijā neviens tajos nestaigā.

Un tagad ir pienācis laiks maniem lielākajiem jaunumiem. Daži no Jums jau to zin, bet neviens vēl īsti nav redzējis!

Bj un es sestdien nopirkām mašīnu. Sestdien no rīta cēlāmies ar domu, ka varētu šodien paskatīties mašīnas, bet jau  ap 6 vakarā izbraucām no Hondas centra ar 2012. gada brūnu Honda Civic. Sajūtas fantastiskas... Mašīnu nopirkām braukšanai, bet žēl skatīties, kā norbaukto jūdžu skaits skrien uz augšu. No veikala izbraucām tik ar 8 jūdzēm nobraukuma, tagad jau ir 109...aaaa...BJ pārāk tālu šodien brauca uz darbu :)

Mašīna ir mana, ikdienā ar to braukšu es, bet, diemžēl, kamēr man nav pārtaisīta slimnīcas stāvvietas karte, man jābrauc vēl ar veco...

Ar katru dienu mīlu savu mašīnīti vairāk un vairāk. Sajūtas tanī ir super. Vizinoties apkārt pilnībā aizmirstās, ka man jāmaksā par to 3 gadus. Saukšu to par M&M, kā konfektes, jo no ārpuses tā izskatās jau dikti labi un tad iekšā ir tas īstais labums :)! Mana sapņu mašīna - gaišs ādas salons, un navigācija, kas jau atpazīst manu iPhonu un ziņo par visu, lai man nav jācenšas atcerēties, kad mainīt eļļu, vai ka šad tad jāpārbauda riepām spiediens, un kas mani ved visur, kur tik palūdzu. Man viss tiek paziņots.

Mašīna man palīdzēs katru rītu izlīst no gultas un iet uz darbu, jo atgādinās, ka darbs mani nodrošina ar tik super lietām. 

Kopš esam te pārvākušies dzīves līmenis strauji kāpj. Mums ir super dzīvoklis, par ko priecājos vēl katru dienu, man ir foršs telefons, mēs vairs nesakaitām naudu, kad iepērkam pārtiku, un man tagad ir jauna mašīna. Par to visu vēl mēnesi atpakaļ sapņoju katru dienu, bet tagad tā ir realitāte. Nespēju vēl pierast pie jaunās dzīves. Tagad jāsāk sapņot jau par lielākām lietām, kā māju, un ekskluzīviem atvaļinājumiem...apzinos, ka tas nenotiks nākamo 3 gadu laikā, bet zinu, ka pienāks diena, kad viss būs iespējams... 

Sapņi piepildās, tik pašam jādarbojas, lai tas īstenotos!

Pēc Jūsu pieprasījuma!

Čav mīļie!

Daudzi no Jums ir interesējušies, kad būs jauns ieraksts blogā. Jūsu ieinteresētība man lika saņemties un kaut ko ari uzrakstīt.

Ir pagājusi jau nedēļa, kā esmu nostrādājusi par ārstu rezidentu (resident physician) University of Iowa Children's Hospital. Kopumā pirmie iespaidi - esmu apmierināta!

Mans dzīves režīms, pēc 2 gadu sēdēšanas mājās un grāmatu lasīšanas, ir pilnībā pārvērties. Man tagad katru rītu ir jābūt darbā, tas nozīmē, ka jāceļas 5:30-6 un jāatgūst māksla pienācīgi apģērbties. Tā kā esmu sev sapirkusies daudz jaunu biznesa drēbju, otro punktu nav grūti realizēt. Sākotnēji arī nebija grūti izlīst no gultas, bet ar katru dienu paliek grūtāk un grūtāk. Viens ir tas, ka vairs nav satraukums no rītiem, jo zinu, kas notiks pa dienu, un otrs, vakaros nemaz nav tik viegli pienācīgi agri aiziet gulēt. Būs kaut kā jāuzstāda prioritātes miega laikam.

Pirmo nedēļu aizvadīju savā izvēles rotācijā - bērnu radioloģijā. Būšu tur mēnesi. Nekas īpašs pa nedēļu tur gan nenotika, jo man tik 5dien apmācīja radioloģijas datorprogrammas lietošanā, pielāgoja manu balsi aprakstu diktēšanai, lai dators atpazīst, kad runāju, un iedeva visam piekļuves kodus. Kopumā nedēļu aizvadīju, skatoties pār plecu diviem japāņu izcelsmes ārstiem. Sāku daudz maz orientēties plaušu rentgenos un varu arī šo to saskatīt magnētā un kompjūterā. Jāatzīst, man vislabāk patīk pētīt smadzenes.
Redzēju arī dažus nekad neredzētus sindromus un arī dikti bēdīgus un neiedomājamus gadījumus. Diemžēl, lai kā man būtu žēl to cilvēku, jāatzīst, ka man likās viss ļoti interesanti un ļoti vērtīgi apmācību procesam.
Nākam nedēļ visdrīzāk man būs pašai jāsāk aprakstīt rentgeni un kaulu vecums bērniem. Hmm..nezinu gan, kā man tas izdosies. Nejūtos īpaši kompetenta tanī jomā. Ha...manam atbildīgajam būs daudz darba, to visu pārlasot un labojot :)

Pagājušo sestdien izgāju arī bērnu reanimācijas kursus, un nākam otrdien man būs jaundzimušo reanimācijas kursi. Tā ka krāju visādus sertifikātus :), nu labi, zināšanas!

Pats interesantākais, kas notika: man 4dien bija pieņemšana poliklīnikā. Pie manis bija pierakstījušies 2 pacienti uz ikgadējo bērnu veselības pārbaudi. Viens bija interesants ar to, ka  - mans pirmais melnais pacients :) - 7 mēnešus vecs puisītis. Otrs - 2 gadus vecs krievu puisītis, kuram es dikti iepatikos. Nezinu, vai tā bija sagadīšanās, vai arī man speciāli ielika krievu ģimeni, jo esmu uzrādījusi, ka runāju krieviski.
Vizītes princips ir tāds, ka sākumā es eju viena pie pacienta, izrunājos ar vecākiem, izmeklēju bērnu, atbildu uz visiem viņu jautājumiem. Tad es eju pie sava atbildīgā ārsta, prezentēju pacientu, apspriežu iespējamo terapiju, ieteikumus vecākiem un mēs kopā ejam atpakaļ pie bērna. Ārsts vēlreiz izmeklē bērnu, atbild uz jautājumiem, ja ir nepieciešams, un tad man jāraksta pacienta kartiņa - slimības vēsture, ko ārsts pārlasa, ja vajag pielabo (man par lielu prieku, manējās abās vēsturēs bija tik 1-2 labojumi) un paraksta. Neteikšu, ka man bija super viegli uzrakstīt slimības vēsturi angliski. Viens ir tas, ka īsti nezinu, ko viņi grib tajās redzēt un otrs, tak jāraksta angļu valodā ar viņiem pieņemamiem terminiem. Man viena vēsture aizņēma apmēram stundu....būs pie tā jāpiestrādā. Vienīgi, rakstīšanu stipri atviegloja tas, ka, tā kā viss ir elektroniski un uz datora, ir pieejami  jau izstrādāti template katram gadījumam, kuri tik jāpielāgo attiecīgajam pacientam.Es tik atveru 2 gadu veca bērna ikgadējo pārbaudi un man jau pusvēsture gatava :).
Sākumā biju ļoti uztraukusies par vizītēm, bet tagad nevaru sagaidīt nākamās!

Un jā, man tagad ir iPhouns, ko es tik ļoti mīlu, un esmu no sirds pateicīga tehnoloģijai. Pateicoties savam jaunajam telefonam, kas piedāvā bezmaksas sakarus caur FaceTime, šonedēļ vienmēr un visur man bija pieejams mans visvērtīgākais padomu devējs - Dr. Vārpa. Man liekas, ka šodenēļ caur telefonu esmu iemācījusies no mammas par bērniņiem tik daudz, cik visu laiku dzīvojot kopā. Laikam tagad ir pienācis tas visaktuālākais laiks prakstiskām zināšanām, ko grāmatās izlasīt nevar. Mammuskin, paldies par visiem padomiem! Ko es bez Tevis darītu!

Vēl par darbu: mums ir ļoti forša programmas vadītāja, kas man jau aizdeva grāmatu.Mums katru dienu rezidentiem no 12 līdz 13 ir lekcijas, kuru laikā mums tiek pasniegtas bezmaksas pusdienas (uzskatu, ka bez maksas, jo man tas izmaksā $15 mēnesī). Ja strādāju pa nakti vai brīvdienās, man tiek doti $15 ēdienam, kas ir vairāk kā vajadzīgs, jo pusdienas ēdnīcā izmaksā ap $8.
Vēl par bonusiem, man slimnīca apmaksā biedra naudu Amerikas Pediatru Asociācijā, kam klāt nāk piekļuve dažādiem medicīnas žurnāliem par velti. Man kā darbiniekam un BJ, kā manam vīram, sporta kluba apmeklējums maksā $25 mēnesī. Sporta klubs ir milzīgs, 3 stāvos, ar olimpiskā izmēra baseinu un saunām. Ceru, ka nākamnedēļ sāksim to apmeklēt. BJ un man mans darbs nodrošina veselības, pusmilijonu vērtu dzīvības apdrošināšanu bezmaksas, tai skaitā zobārstu un zobu higēnistu. Es jau sāku domāt, kad iešu tīrīt sev zobus.

Hmm..ko lai vēl Jums pastāstu... Labāk, ja ir kādi jautājumi, rakstiet!!!

Un jā, par laiku - mums te jau vairāk kā nedēļu ir ap 36'C, es nevaru sagaidīt, kad paliks kaut nedaudz vēsāks.... Par to, ka nav silta vasara, šogad sūdzēties nevarēšu!

Bučas- mučas!!!!