Beidzot!

Aaaaaa....super duper diena šodien! Beidzot viss mans pusotra gada darbs atmaksājas vienā dienā ar ļoti īsu emailu: "Congratulations! You have matched!"
Jūnija vidū sākšu rezidentūru kādā no slimnīcām. Visa mācīšanās, 8-9 stundu garie eksāmeni, stress un intervijas ir garām. Neaprakstāmas sajūtas. Trīce, kas bija nenoslēpjami izteikta no rīta, ir jau pārgājusi. Vairs ar no prieka un satraukuma neraudu. Iestājās miers, un nespēju beigt smaidīt. ESMU LAIMĪGA!
Bildē varat redzēt mani svētku pusdienās. Bijām ēst Thai food vienā nelielā restorāniņā, kur alkoholu līdzi jāņem pašiem. Dzērām Asti un sapņojām par nākotni.

Tagad ar nepacietību gaidu piektdienu, kad uzzināšu, kur tieši sākšu rezidentūru. Liela ziņkāre, bet miers. Būšu laimīga jebkur, kur tikšu. Jūtu, ka tā būs vieta, kurā man ir jābūt. .. :)
Esmu pateicīga liktenim un saku lielu paldies, šodien saprotu, kāpēc tik ilgi tā mocījos.

Bet galvenais šinī ierakstā, gribu pateikt paldies JUMS! Milzum liels paldies par morālo, materiālo un emocionālo atbalstu. Paldies, ka jutāt man līdzi un nekad nezaudējāt ticību manām spējām, un atgriezāt ticību man pašai sev, kad viss likās neizturami un neizdarami! Bez Jums tik tālu netiktu!

Laipni lūgti!

Sveicu savā jaunajā bloga lapā!


Lasīju vakar Elīnas jauno bloga ierakstu un sapratu, cik ļoti es vienmēr gaidu jaunu rakstu un cik ļoti es priecājos tos lasīt. Elīnas iedvesmota, sapratu, ka es ar gribu savu bloga lapu.
Cik bieži rakstīšu, nezinu, tas viss atkarīgs no iedvesmas :)... Bet domāju, ka vismaz reizi mēnesī man tā radīsies.

Salikšu visu savu sušu mušu bildes, lai biežāk gribētos pašai šo lapu atvērt :)!

Lai ar Jūs priecē: Zuze, Maksis, Morics, Grands un Debora!

Atļauts lasīt, komentēt, sūtīt savus sveicienus!

XO (Hugs and Kisses)

Mans pirmais Blogpost piedzīvojums

Čiv riv visiem!

Šodien ir 10. marts un ārā +19'C. Iepriekšējais reģistrētais temperatūras rekords bija 1878. gadā  +15'C. Tā kā ārā dikti pavasarīgi, gājām pirmājā 2012. gada pārgājienā. Izvēlējāmies parku ar daudz takām caur mežu un pļavām nedaudz prom no pilsētas. Mūsu GPS atrada parku un par lielu pārsteigumu parka takas bija slēgtas dēļ nedrošiem apstākļiem. Izdomājām, ka mēs jau vairs nebruaksim atpakaļ un iesim vien iecerētajā pārgājienā. Drīz vien sapratām, kāpēc takas slēgtas - viss dubļains, peļķains, ledains un taku vietā ir mazi strautiņi. Bet ārā saulīte tā silda, putniņi čivina, ka tas mūs īpaši neuztrauca, bridām vien visam cauri.  Varat ar mūs redzēt bildē, parka sausākajā pļavā :).
Nostaigājāmies ap 2 stundām, saelpojāmies svaigu gaisu, sasildijām sejas saulē, saslapinājām visas botas un ar Zuze no sirds izskraidījās, jo garāka zāle, jo lielāks viņai kaifs.Un tad vēl pirmais šī gada saldējuma kokteilis. Ah...kaifs un relax. Zuze vēl nekad nebija bijusi tik dubļaina. Noteikti bija nepieciešama duša, kas viņu nu galīgi neiepriecināja.
Ārā tik silti, ka visi bija izlīdušī no mājas pastaigāties. Cilvēku pilns, un visi šortos un tējkreklos bauda pavasari. Bija arī tādi, kas vēl baudīja ziemas priekus - kalnu slēpošanu. Tā kā vēl pat vakar bija tikai ap 0'C, sapūstais sniegs uz kalna pietika. Dīvaini bija braukt garām kalnam, kur cilvēki slēpo, a mēs mašīnā ar vaļā logiem un saldējuma kokteiļiem.
Kas vēl - Zuzei jauna mantiņa :), rozā drakons ar ziliem spārniņiem. Viņai ļoti patīk un viņa dikti lepna staigā tagad pa māju.

OOo...mans pirmais stāsts ir gatavs publicēšanai! Super!
Bučas!