Lielie jaunumi

Vēl viena nedēļa nostrādāta rezidenta lomā. Šoreiz patiešām varu teikt, ka nostrādāta, jo daru kaut ko lietderīgu, ne tikai maisos pārejiem pa kājām. Visu dienu pavadu pie četru ekrānu datora, aprakstot plaušu un vēdera rentgenus, kā arī nosakot bērnu kaulu vecumu. Sāku jau iepraktizēties un šo to saprast :).
Ārstu attieksme pret rezidentiem te ir savādāka kā LV. Katru rentgenu, ko aprakstu, man jāpārrunā ar ārstu pirms to akceptēju un tas tiek nosūtīts tālāk. Un te vienu reizi, stāstu savam atbildīgajam ārstam, ko es tur redzu, kas man liekas, un šis tik nepārtraucot krata galvu un saka "aha", beigās bez jeb kādām emocijām, man tiek paziņots, ka īstenībā tie nav plaušu infiltrāti, bet liela sirds ēna un ka tas nav tā, bet tā.... Viss, ko viņam teicu, bija nepareizi :) un viņš mani ne mirkli nepārtrauca un nevienu reizi nepateica, ka man nav taisnība. Aaaaaaaaaaaaaaaaa....man vairāk kā minūti ļāva stāstīt glupības... Jutos stulbi.
Šodien gan man gāja super labi pa darbu. Aprakstīju 25 rentgenus, tā ka strādāju nopietni. Šodien viens no ārstiem (kas sākumā bija dikti skeptisks pret mani), man prasa, vai gadienā es negribu pārdomāt un nākt uz radioloģijas rezientūru. Man lielas acis...un viņš tad noska:"Tu esi gudra. Varbūt tomēr pārdomāsi un nāksi pie mums." Biju šokā un ļoti patīkami pārsteigta. Viņš ir visprasīgākais un pedantiskākais no visiem 3 radiologiem, ar ko līdz šim esmu strādājusi. Es cēlos spārnos, to klausoties. Tagad gribas visu darīt vēl labāk :)...baigā motivācija!

Šodien ar BJ staigājāmies ar Zuzi un abus vienlaicīgi pārņēma apjausma, ka es strādāju :)...tas vēl joprojām liekas nereāli. Pagaidām man vēl patīk.. :)!!

Re kur mani darba atribūti:

Identifikācijas karte tāda, lai visi jau pa gabalu zin, ka esi ārsts :)! Aaaa...tas pilnīgi liek iet staltāk....

Karte ir arī mana slimnīcas kredītkarte, uz ko man pārskaita pusdienu naudu un kas man nodrošina atlaides, iepērkot ikdienas ūdens pudeli...tā ka labāk nepazaudēt

Mans peidžera numurs: 4922. Kliedz tas ļoti skaļi un kaitinoši..laikam jau ar mērķi..lai nekad neko nepalaiž garām.Un te mans baltais personalizētais halāts. Slimnīca mūs katru nodrošina ar 3 tādiem. Nevaru sagaidīt, kad būs iemesls to uzvilkt. Radioloģijā neviens tajos nestaigā.

Un tagad ir pienācis laiks maniem lielākajiem jaunumiem. Daži no Jums jau to zin, bet neviens vēl īsti nav redzējis!

Bj un es sestdien nopirkām mašīnu. Sestdien no rīta cēlāmies ar domu, ka varētu šodien paskatīties mašīnas, bet jau  ap 6 vakarā izbraucām no Hondas centra ar 2012. gada brūnu Honda Civic. Sajūtas fantastiskas... Mašīnu nopirkām braukšanai, bet žēl skatīties, kā norbaukto jūdžu skaits skrien uz augšu. No veikala izbraucām tik ar 8 jūdzēm nobraukuma, tagad jau ir 109...aaaa...BJ pārāk tālu šodien brauca uz darbu :)

Mašīna ir mana, ikdienā ar to braukšu es, bet, diemžēl, kamēr man nav pārtaisīta slimnīcas stāvvietas karte, man jābrauc vēl ar veco...

Ar katru dienu mīlu savu mašīnīti vairāk un vairāk. Sajūtas tanī ir super. Vizinoties apkārt pilnībā aizmirstās, ka man jāmaksā par to 3 gadus. Saukšu to par M&M, kā konfektes, jo no ārpuses tā izskatās jau dikti labi un tad iekšā ir tas īstais labums :)! Mana sapņu mašīna - gaišs ādas salons, un navigācija, kas jau atpazīst manu iPhonu un ziņo par visu, lai man nav jācenšas atcerēties, kad mainīt eļļu, vai ka šad tad jāpārbauda riepām spiediens, un kas mani ved visur, kur tik palūdzu. Man viss tiek paziņots.

Mašīna man palīdzēs katru rītu izlīst no gultas un iet uz darbu, jo atgādinās, ka darbs mani nodrošina ar tik super lietām. 

Kopš esam te pārvākušies dzīves līmenis strauji kāpj. Mums ir super dzīvoklis, par ko priecājos vēl katru dienu, man ir foršs telefons, mēs vairs nesakaitām naudu, kad iepērkam pārtiku, un man tagad ir jauna mašīna. Par to visu vēl mēnesi atpakaļ sapņoju katru dienu, bet tagad tā ir realitāte. Nespēju vēl pierast pie jaunās dzīves. Tagad jāsāk sapņot jau par lielākām lietām, kā māju, un ekskluzīviem atvaļinājumiem...apzinos, ka tas nenotiks nākamo 3 gadu laikā, bet zinu, ka pienāks diena, kad viss būs iespējams... 

Sapņi piepildās, tik pašam jādarbojas, lai tas īstenotos!